Formēšanas tehnoloģiju bieži izmanto metāla materiāliem, piemēram, tēraudam, alumīnijam, varam, titānam un to sakausējumiem. Šiem materiāliem ir raksturīga plastiskums, t. i., tos var plastiski deformēt slodzes ietekmē, nesalūstot.
Materiāla izvēle ir atkarīga no gala produkta un tā prasībām, piemēram, izturības, svara vai izturības pret koroziju. Piemēram, alumīnijs ir novērtēts automobiļu un aviācijas rūpniecībā, jo tas ir mazs svars un labi formējams. Savukārt augstas stiprības tēraudus izmanto tādās drošībai kritiskās jomās kā šasijas detaļu ražošana. Papildus metāliem ar formēšanas tehnoloģiju var apstrādāt arī plastmasu un kompozītmateriālus.